derivativus
Latin
Etymology
From dērīvō (“to draw off; derive”) + -īvus.
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): /deː.riː.u̯aːˈtiː.u̯us/, [d̪eːriːu̯äːˈt̪iːu̯ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /de.ri.vaˈti.vus/, [d̪eriväˈt̪iːvus]
Adjective
dērīvātīvus (feminine dērīvātīva, neuter dērīvātīvum); first/second-declension adjective
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dērīvātīvus | dērīvātīva | dērīvātīvum | dērīvātīvī | dērīvātīvae | dērīvātīva | |
| Genitive | dērīvātīvī | dērīvātīvae | dērīvātīvī | dērīvātīvōrum | dērīvātīvārum | dērīvātīvōrum | |
| Dative | dērīvātīvō | dērīvātīvō | dērīvātīvīs | ||||
| Accusative | dērīvātīvum | dērīvātīvam | dērīvātīvum | dērīvātīvōs | dērīvātīvās | dērīvātīva | |
| Ablative | dērīvātīvō | dērīvātīvā | dērīvātīvō | dērīvātīvīs | |||
| Vocative | dērīvātīve | dērīvātīva | dērīvātīvum | dērīvātīvī | dērīvātīvae | dērīvātīva | |
Related terms
Descendants
- English: derivative
References
- “derivativus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- derivativus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.