diducturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dīdūcō.
Participle
[edit]dīductūrus (feminine dīductūra, neuter dīductūrum); first/second-declension participle
- about to divide
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | dīductūrus | dīductūra | dīductūrum | dīductūrī | dīductūrae | dīductūra | |
genitive | dīductūrī | dīductūrae | dīductūrī | dīductūrōrum | dīductūrārum | dīductūrōrum | |
dative | dīductūrō | dīductūrae | dīductūrō | dīductūrīs | |||
accusative | dīductūrum | dīductūram | dīductūrum | dīductūrōs | dīductūrās | dīductūra | |
ablative | dīductūrō | dīductūrā | dīductūrō | dīductūrīs | |||
vocative | dīductūre | dīductūra | dīductūrum | dīductūrī | dīductūrae | dīductūra |