festivum

Latin

Etymology

Substantive from fēstīvus (“joyous, festive; pleasing”), from fēstus (“feast-like; festive”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /feːsˈtiː.u̯um/, [feːs̠ˈt̪iːu̯ʊ̃ˑ]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /fesˈti.vum/, [fesˈt̪iːvum]

Noun

fēstīvum n (genitive fēstīvī); second declension

1. festive jollity, festivity, merriment, joy, mirth

Declension

Second-declension noun (neuter).

Case	Singular	Plural
Nominative	fēstīvum	fēstīva
Genitive	fēstīvī	fēstīvōrum
Dative	fēstīvō	fēstīvīs
Accusative	fēstīvum	fēstīva
Ablative	fēstīvō	fēstīvīs
Vocative	fēstīvum	fēstīva

Synonyms

• (festivity): fēstīvitās

Related terms

• fēstīvālis
• fēstīvē
• fēstīvitās
• fēstīviter

• fēstīvus
• fēstum
• fēstus