instituturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of īnstituō.
Participle
[edit]īnstitūtūrus (feminine īnstitūtūra, neuter īnstitūtūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | īnstitūtūrus | īnstitūtūra | īnstitūtūrum | īnstitūtūrī | īnstitūtūrae | īnstitūtūra | |
| genitive | īnstitūtūrī | īnstitūtūrae | īnstitūtūrī | īnstitūtūrōrum | īnstitūtūrārum | īnstitūtūrōrum | |
| dative | īnstitūtūrō | īnstitūtūrae | īnstitūtūrō | īnstitūtūrīs | |||
| accusative | īnstitūtūrum | īnstitūtūram | īnstitūtūrum | īnstitūtūrōs | īnstitūtūrās | īnstitūtūra | |
| ablative | īnstitūtūrō | īnstitūtūrā | īnstitūtūrō | īnstitūtūrīs | |||
| vocative | īnstitūtūre | īnstitūtūra | īnstitūtūrum | īnstitūtūrī | īnstitūtūrae | īnstitūtūra | |