novenarius
Latin
Etymology
From novēnī.
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): /no.u̯eːˈnaː.ri.us/, [nou̯eːˈnäːriʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /no.veˈna.ri.us/, [noveˈnäːrius]
Adjective
novēnārius (feminine novēnāria, neuter novēnārium); first/second-declension adjective
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | novēnārius | novēnāria | novēnārium | novēnāriī | novēnāriae | novēnāria | |
| genitive | novēnāriī | novēnāriae | novēnāriī | novēnāriōrum | novēnāriārum | novēnāriōrum | |
| dative | novēnāriō | novēnāriae | novēnāriō | novēnāriīs | |||
| accusative | novēnārium | novēnāriam | novēnārium | novēnāriōs | novēnāriās | novēnāria | |
| ablative | novēnāriō | novēnāriā | novēnāriō | novēnāriīs | |||
| vocative | novēnārie | novēnāria | novēnārium | novēnāriī | novēnāriae | novēnāria | |
References
- “novenarius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- novenarius in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- novenarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.