obnitens
Latin
[edit]Etymology
[edit]Present participle of obnītor
Participle
[edit]obnītēns (genitive obnītentis); third-declension one-termination participle
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}
.
Declension
[edit]Third-declension participle.
Number | Singular | Plural | |||
---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
Nominative | obnītēns | obnītentēs | obnītentia | ||
Genitive | obnītentis | obnītentium | |||
Dative | obnītentī | obnītentibus | |||
Accusative | obnītentem | obnītēns | obnītentēs obnītentīs |
obnītentia | |
Ablative | obnītente obnītentī1 |
obnītentibus | |||
Vocative | obnītēns | obnītentēs | obnītentia |
1When used purely as an adjective.