poeniturus
Latin
[edit]Etymology 1
[edit]Future active participle of poeniō.
Participle
[edit]poenītūrus (feminine poenītūra, neuter poenītūrum); first/second-declension participle
- Alternative form of pūnītūrus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | poenītūrus | poenītūra | poenītūrum | poenītūrī | poenītūrae | poenītūra | |
genitive | poenītūrī | poenītūrae | poenītūrī | poenītūrōrum | poenītūrārum | poenītūrōrum | |
dative | poenītūrō | poenītūrae | poenītūrō | poenītūrīs | |||
accusative | poenītūrum | poenītūram | poenītūrum | poenītūrōs | poenītūrās | poenītūra | |
ablative | poenītūrō | poenītūrā | poenītūrō | poenītūrīs | |||
vocative | poenītūre | poenītūra | poenītūrum | poenītūrī | poenītūrae | poenītūra |
Etymology 2
[edit]Future active participle of poeniteō.
Participle
[edit]poenitūrus (feminine poenitūra, neuter poenitūrum); first/second-declension participle
- Alternative form of paenitūrus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | poenitūrus | poenitūra | poenitūrum | poenitūrī | poenitūrae | poenitūra | |
genitive | poenitūrī | poenitūrae | poenitūrī | poenitūrōrum | poenitūrārum | poenitūrōrum | |
dative | poenitūrō | poenitūrae | poenitūrō | poenitūrīs | |||
accusative | poenitūrum | poenitūram | poenitūrum | poenitūrōs | poenitūrās | poenitūra | |
ablative | poenitūrō | poenitūrā | poenitūrō | poenitūrīs | |||
vocative | poenitūre | poenitūra | poenitūrum | poenitūrī | poenitūrae | poenitūra |