relaturus
Latin
Etymology
Future active participle of referō.
Participle
relātūrus (feminine relātūra, neuter relātūrum); first/second-declension participle
- about to repay
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | relātūrus | relātūra | relātūrum | relātūrī | relātūrae | relātūra | |
| genitive | relātūrī | relātūrae | relātūrī | relātūrōrum | relātūrārum | relātūrōrum | |
| dative | relātūrō | relātūrae | relātūrō | relātūrīs | |||
| accusative | relātūrum | relātūram | relātūrum | relātūrōs | relātūrās | relātūra | |
| ablative | relātūrō | relātūrā | relātūrō | relātūrīs | |||
| vocative | relātūre | relātūra | relātūrum | relātūrī | relātūrae | relātūra | |