tributarius

Latin

Etymology

From tribūtum (“tax, tribute”) +‎ -ārius

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /tri.buːˈtaː.ri.us/, [t̪rɪbuːˈt̪äːriʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /tri.buˈta.ri.us/, [t̪ribuˈt̪äːrius]

Adjective

tribūtārius (feminine tribūtāria, neuter tribūtārium); first/second-declension adjective

1. (relational) tribute

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	tribūtārius	tribūtāria	tribūtārium		tribūtāriī	tribūtāriae	tribūtāria
Genitive	tribūtāriī	tribūtāriae	tribūtāriī		tribūtāriōrum	tribūtāriārum	tribūtāriōrum
Dative	tribūtāriō		tribūtāriō		tribūtāriīs
Accusative	tribūtārium	tribūtāriam	tribūtārium		tribūtāriōs	tribūtāriās	tribūtāria
Ablative	tribūtāriō	tribūtāriā	tribūtāriō		tribūtāriīs
Vocative	tribūtārie	tribūtāria	tribūtārium		tribūtāriī	tribūtāriae	tribūtāria

Related terms

• tribūtum

References

• “tributarius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “tributarius”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• tributarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.