albicaturus
Definition from Wiktionary, the free dictionary
Contents |
Latin[edit]
Etymology[edit]
Future active participle of albicō
Participle[edit]
albicatūrus m (feminine albicatūra, neuter albicatūrum); first/second declension
- about to whiten
Inflection[edit]
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case \ Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | albicatūrus | albicatūra | albicatūrum | albicatūrī | albicatūrae | albicatūra | |
| genitive | albicatūrī | albicatūrae | albicatūrī | albicatūrōrum | albicatūrārum | albicatūrōrum | |
| dative | albicatūrō | albicatūrae | albicatūrō | albicatūrīs | albicatūrīs | albicatūrīs | |
| accusative | albicatūrum | albicatūram | albicatūrum | albicatūrōs | albicatūrās | albicatūra | |
| ablative | albicatūrō | albicatūrā | albicatūrō | albicatūrīs | albicatūrīs | albicatūrīs | |
| vocative | albicatūre | albicatūra | albicatūrum | albicatūrī | albicatūrae | albicatūra | |
