dubitaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
Future active participle of dubitō.
Participle[edit]
dubitātūrus (feminine dubitātūra, neuter dubitātūrum); first/second-declension participle
- about to doubt
Declension[edit]
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | dubitātūrus | dubitātūra | dubitātūrum | dubitātūrī | dubitātūrae | dubitātūra | |
Genitive | dubitātūrī | dubitātūrae | dubitātūrī | dubitātūrōrum | dubitātūrārum | dubitātūrōrum | |
Dative | dubitātūrō | dubitātūrō | dubitātūrīs | ||||
Accusative | dubitātūrum | dubitātūram | dubitātūrum | dubitātūrōs | dubitātūrās | dubitātūra | |
Ablative | dubitātūrō | dubitātūrā | dubitātūrō | dubitātūrīs | |||
Vocative | dubitātūre | dubitātūra | dubitātūrum | dubitātūrī | dubitātūrae | dubitātūra |