illustraturus
Definition from Wiktionary, the free dictionary
Contents |
Latin [edit]
Etymology [edit]
Future active participle of illūstrō
Participle [edit]
illūstrātūrus m (feminine illūstrātūra, neuter illūstrātūrum); first/second declension
- about to illuminate, elucidate
Inflection [edit]
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case \ Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | illūstrātūrus | illūstrātūra | illūstrātūrum | illūstrātūrī | illūstrātūrae | illūstrātūra | |
| genitive | illūstrātūrī | illūstrātūrae | illūstrātūrī | illūstrātūrōrum | illūstrātūrārum | illūstrātūrōrum | |
| dative | illūstrātūrō | illūstrātūrae | illūstrātūrō | illūstrātūrīs | illūstrātūrīs | illūstrātūrīs | |
| accusative | illūstrātūrum | illūstrātūram | illūstrātūrum | illūstrātūrōs | illūstrātūrās | illūstrātūra | |
| ablative | illūstrātūrō | illūstrātūrā | illūstrātūrō | illūstrātūrīs | illūstrātūrīs | illūstrātūrīs | |
| vocative | illūstrātūre | illūstrātūra | illūstrātūrum | illūstrātūrī | illūstrātūrae | illūstrātūra | |
