kaninķenis
Definition from Wiktionary, the free dictionary
Contents |
Latvian [edit]
Alternative forms [edit]
- (obsolete form) kaninķins
Etymology [edit]
A borrowing from German Kaninchen, later replaced by trusis.[1]
Noun [edit]
kaninķenis m, 2nd declension
Declension [edit]
declension of kaninķenis
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | kaninķenis | kaninķeņi |
| accusative (akuzatīvs) | kaninķeni | kaninķeņus |
| genitive (ģenitīvs) | kaninķeņa | kaninķeņu |
| dative (datīvs) | kaninķenim | kaninķeņiem |
| instrumental (instrumentālis) | kaninķeni | kaninķeņiem |
| locative (lokatīvs) | kaninķenī | kaninķeņos |
| vocative (vokatīvs) | kaninķeni | kaninķeņi |
Synonyms [edit]
References [edit]
- ^ Karulis, Konstantīns. 1992, 2001. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. Rīga: AVOTS. ISBN 9984700127.
