meritatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
Perfect passive participle of meritō
Participle[edit]
meritātus (feminine meritāta, neuter meritātum); first/second-declension participle
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Declension[edit]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | meritātus | meritāta | meritātum | meritātī | meritātae | meritāta | |
| Genitive | meritātī | meritātae | meritātī | meritātōrum | meritātārum | meritātōrum | |
| Dative | meritātō | meritātō | meritātīs | ||||
| Accusative | meritātum | meritātam | meritātum | meritātōs | meritātās | meritāta | |
| Ablative | meritātō | meritātā | meritātō | meritātīs | |||
| Vocative | meritāte | meritāta | meritātum | meritātī | meritātae | meritāta | |