obsonatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
Perfect passive participle of obsōnō
Participle[edit]
obsōnātus (feminine obsōnāta, neuter obsōnātum); first/second-declension participle
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Declension[edit]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | obsōnātus | obsōnāta | obsōnātum | obsōnātī | obsōnātae | obsōnāta | |
| Genitive | obsōnātī | obsōnātae | obsōnātī | obsōnātōrum | obsōnātārum | obsōnātōrum | |
| Dative | obsōnātō | obsōnātō | obsōnātīs | ||||
| Accusative | obsōnātum | obsōnātam | obsōnātum | obsōnātōs | obsōnātās | obsōnāta | |
| Ablative | obsōnātō | obsōnātā | obsōnātō | obsōnātīs | |||
| Vocative | obsōnāte | obsōnāta | obsōnātum | obsōnātī | obsōnātae | obsōnāta | |
References[edit]
- “obsonatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press