reculturus
Definition from Wiktionary, the free dictionary
Contents |
Latin [edit]
Etymology [edit]
Future active participle of recolō
Participle [edit]
recultūrus m (feminine recultūra, neuter recultūrum); first/second declension
- about to renew
Inflection [edit]
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case \ Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | recultūrus | recultūra | recultūrum | recultūrī | recultūrae | recultūra | |
| genitive | recultūrī | recultūrae | recultūrī | recultūrōrum | recultūrārum | recultūrōrum | |
| dative | recultūrō | recultūrae | recultūrō | recultūrīs | recultūrīs | recultūrīs | |
| accusative | recultūrum | recultūram | recultūrum | recultūrōs | recultūrās | recultūra | |
| ablative | recultūrō | recultūrā | recultūrō | recultūrīs | recultūrīs | recultūrīs | |
| vocative | recultūre | recultūra | recultūrum | recultūrī | recultūrae | recultūra | |
