مؤاتاة

Arabic

Root
ء ت ي (ʔ-t-y)

Noun

مُؤَاتَاة • (muʔātāh) f

1. verbal noun of آتَى (ʔātā) (form III)

Declension

Declension of noun مُؤَاتَاة (muʔātāh)

Singular	singular triptote in ـَاة (-āh)
	Indefinite	Definite	Construct
Informal	مُؤَاتَاة muʔātāt	الْمُؤَاتَاة al-muʔātāt	مُؤَاتَاة muʔātāt
Nominative	مُؤَاتَاةٌ muʔātātun	الْمُؤَاتَاةُ al-muʔātātu	مُؤَاتَاةُ muʔātātu
Accusative	مُؤَاتَاةً muʔātātan	الْمُؤَاتَاةَ al-muʔātāta	مُؤَاتَاةَ muʔātāta
Genitive	مُؤَاتَاةٍ muʔātātin	الْمُؤَاتَاةِ al-muʔātāti	مُؤَاتَاةِ muʔātāti