collocuturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of colloquor
Participle
[edit]collocūtūrus (feminine collocūtūra, neuter collocūtūrum); first/second-declension participle
- about to converse
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | collocūtūrus | collocūtūra | collocūtūrum | collocūtūrī | collocūtūrae | collocūtūra | |
| genitive | collocūtūrī | collocūtūrae | collocūtūrī | collocūtūrōrum | collocūtūrārum | collocūtūrōrum | |
| dative | collocūtūrō | collocūtūrae | collocūtūrō | collocūtūrīs | |||
| accusative | collocūtūrum | collocūtūram | collocūtūrum | collocūtūrōs | collocūtūrās | collocūtūra | |
| ablative | collocūtūrō | collocūtūrā | collocūtūrō | collocūtūrīs | |||
| vocative | collocūtūre | collocūtūra | collocūtūrum | collocūtūrī | collocūtūrae | collocūtūra | |