intricaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of intrīcō.
Participle
[edit]intrīcātūrus (feminine intrīcātūra, neuter intrīcātūrum); first/second-declension participle
- about to entangle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | intrīcātūrus | intrīcātūra | intrīcātūrum | intrīcātūrī | intrīcātūrae | intrīcātūra | |
genitive | intrīcātūrī | intrīcātūrae | intrīcātūrī | intrīcātūrōrum | intrīcātūrārum | intrīcātūrōrum | |
dative | intrīcātūrō | intrīcātūrae | intrīcātūrō | intrīcātūrīs | |||
accusative | intrīcātūrum | intrīcātūram | intrīcātūrum | intrīcātūrōs | intrīcātūrās | intrīcātūra | |
ablative | intrīcātūrō | intrīcātūrā | intrīcātūrō | intrīcātūrīs | |||
vocative | intrīcātūre | intrīcātūra | intrīcātūrum | intrīcātūrī | intrīcātūrae | intrīcātūra |