Junctinus

Latin

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /i̯uːnkˈtiː.nus/, [i̯uːŋkˈt̪iːnʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /junkˈti.nus/, [juŋkˈt̪iːnus]

Adjective

Jūnctīnus (feminine Jūnctīna, neuter Jūnctīnum); first/second-declension adjective

1. Alternative spelling of Juntīnus

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	Jūnctīnus	Jūnctīna	Jūnctīnum		Jūnctīnī	Jūnctīnae	Jūnctīna
Genitive	Jūnctīnī	Jūnctīnae	Jūnctīnī		Jūnctīnōrum	Jūnctīnārum	Jūnctīnōrum
Dative	Jūnctīnō		Jūnctīnō		Jūnctīnīs
Accusative	Jūnctīnum	Jūnctīnam	Jūnctīnum		Jūnctīnōs	Jūnctīnās	Jūnctīna
Ablative	Jūnctīnō	Jūnctīnā	Jūnctīnō		Jūnctīnīs
Vocative	Jūnctīne	Jūnctīna	Jūnctīnum		Jūnctīnī	Jūnctīnae	Jūnctīna

Proper noun

Jūnctīnus m sg (genitive Jūnctīnī); second declension

1. Alternative spelling of Juntīnus

Declension

Second-declension noun, singular only.

Case	Singular
Nominative	Jūnctīnus
Genitive	Jūnctīnī
Dative	Jūnctīnō
Accusative	Jūnctīnum
Ablative	Jūnctīnō
Vocative	Jūnctīne