Mahometanus

Latin

Etymology

From Mahomētus (“Muhammad”) +‎ -ānus.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /ma.ho.meːˈtaː.nus/, [mä(ɦ)ɔmeːˈt̪äːnʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ma.o.meˈta.nus/, [mäomeˈt̪äːnus]

Adjective

Mahomētānus (feminine Mahomētāna, neuter Mahomētānum); first/second-declension adjective

1. (Renaissance Latin) Muslim, Islamic

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	Mahomētānus	Mahomētāna	Mahomētānum		Mahomētānī	Mahomētānae	Mahomētāna
Genitive	Mahomētānī	Mahomētānae	Mahomētānī		Mahomētānōrum	Mahomētānārum	Mahomētānōrum
Dative	Mahomētānō		Mahomētānō		Mahomētānīs
Accusative	Mahomētānum	Mahomētānam	Mahomētānum		Mahomētānōs	Mahomētānās	Mahomētāna
Ablative	Mahomētānō	Mahomētānā	Mahomētānō		Mahomētānīs
Vocative	Mahomētāne	Mahomētāna	Mahomētānum		Mahomētānī	Mahomētānae	Mahomētāna

Noun

Mahomētānus m (genitive Mahomētānī); second declension

1. (Renaissance Latin) Muslim

Declension

Second-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	Mahomētānus	Mahomētānī
Genitive	Mahomētānī	Mahomētānōrum
Dative	Mahomētānō	Mahomētānīs
Accusative	Mahomētānum	Mahomētānōs
Ablative	Mahomētānō	Mahomētānīs
Vocative	Mahomētāne	Mahomētānī

References

• R. E. Latham, D. R. Howlett, & R. K. Ashdowne, editors (1975–2013), “Mahometanus”, in Dictionary of Medieval Latin from British Sources‎^[1], London: Oxford University Press for the British Academy, →ISBN, →OCLC