aeternatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of aeternō
Participle
[edit]aeternātus (feminine aeternāta, neuter aeternātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | aeternātus | aeternāta | aeternātum | aeternātī | aeternātae | aeternāta | |
| genitive | aeternātī | aeternātae | aeternātī | aeternātōrum | aeternātārum | aeternātōrum | |
| dative | aeternātō | aeternātae | aeternātō | aeternātīs | |||
| accusative | aeternātum | aeternātam | aeternātum | aeternātōs | aeternātās | aeternāta | |
| ablative | aeternātō | aeternātā | aeternātō | aeternātīs | |||
| vocative | aeternāte | aeternāta | aeternātum | aeternātī | aeternātae | aeternāta | |