bidentatus
Latin
Etymology
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): /bi.denˈtaː.tus/, [bɪd̪ɛn̪ˈt̪äːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /bi.denˈta.tus/, [bid̪en̪ˈt̪äːt̪us]
Adjective
bidentātus (feminine bidentāta, neuter bidentātum); first/second-declension adjective
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | bidentātus | bidentāta | bidentātum | bidentātī | bidentātae | bidentāta | |
| Genitive | bidentātī | bidentātae | bidentātī | bidentātōrum | bidentātārum | bidentātōrum | |
| Dative | bidentātō | bidentātō | bidentātīs | ||||
| Accusative | bidentātum | bidentātam | bidentātum | bidentātōs | bidentātās | bidentāta | |
| Ablative | bidentātō | bidentātā | bidentātō | bidentātīs | |||
| Vocative | bidentāte | bidentāta | bidentātum | bidentātī | bidentātae | bidentāta | |
Usage notes
- Used almost exclusively as a taxonomic epithet and thus not normally in inflected forms other than the nominative singular.
References
- bidentatus in Ramminger, Johann (2016 July 16 (last accessed)) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700[1], pre-publication website, 2005-2016