ceratus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of cērō.
Participle
cērātus (feminine cērāta, neuter cērātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | cērātus | cērāta | cērātum | cērātī | cērātae | cērāta | |
| Genitive | cērātī | cērātae | cērātī | cērātōrum | cērātārum | cērātōrum | |
| Dative | cērātō | cērātō | cērātīs | ||||
| Accusative | cērātum | cērātam | cērātum | cērātōs | cērātās | cērāta | |
| Ablative | cērātō | cērātā | cērātō | cērātīs | |||
| Vocative | cērāte | cērāta | cērātum | cērātī | cērātae | cērāta | |
Descendants
- Italian: cerato
References
- “ceratus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “ceratus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- ceratus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- ceratus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.