cohabitaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of cohabitō
Participle
[edit]cohabitātūrus (feminine cohabitātūra, neuter cohabitātūrum); first/second-declension participle
- about to cohabit
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | cohabitātūrus | cohabitātūra | cohabitātūrum | cohabitātūrī | cohabitātūrae | cohabitātūra | |
| genitive | cohabitātūrī | cohabitātūrae | cohabitātūrī | cohabitātūrōrum | cohabitātūrārum | cohabitātūrōrum | |
| dative | cohabitātūrō | cohabitātūrae | cohabitātūrō | cohabitātūrīs | |||
| accusative | cohabitātūrum | cohabitātūram | cohabitātūrum | cohabitātūrōs | cohabitātūrās | cohabitātūra | |
| ablative | cohabitātūrō | cohabitātūrā | cohabitātūrō | cohabitātūrīs | |||
| vocative | cohabitātūre | cohabitātūra | cohabitātūrum | cohabitātūrī | cohabitātūrae | cohabitātūra | |