commiseraturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of commiseror
Participle
[edit]commiserātūrus (feminine commiserātūra, neuter commiserātūrum); first/second-declension participle
- about to commiserate, going to commiserate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | commiserātūrus | commiserātūra | commiserātūrum | commiserātūrī | commiserātūrae | commiserātūra | |
| genitive | commiserātūrī | commiserātūrae | commiserātūrī | commiserātūrōrum | commiserātūrārum | commiserātūrōrum | |
| dative | commiserātūrō | commiserātūrae | commiserātūrō | commiserātūrīs | |||
| accusative | commiserātūrum | commiserātūram | commiserātūrum | commiserātūrōs | commiserātūrās | commiserātūra | |
| ablative | commiserātūrō | commiserātūrā | commiserātūrō | commiserātūrīs | |||
| vocative | commiserātūre | commiserātūra | commiserātūrum | commiserātūrī | commiserātūrae | commiserātūra | |