communitus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Perfect passive participle of commūniō.

Participle[edit]

commūnītus m ‎(feminine commūnīta, neuter commūnītum); first/second declension

  1. strengthened

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative commūnītus commūnīta commūnītum commūnītī commūnītae commūnīta
genitive commūnītī commūnītae commūnītī commūnītōrum commūnītārum commūnītōrum
dative commūnītō commūnītō commūnītīs
accusative commūnītum commūnītam commūnītum commūnītōs commūnītās commūnīta
ablative commūnītō commūnītā commūnītō commūnītīs
vocative commūnīte commūnīta commūnītum commūnītī commūnītae commūnīta

References[edit]