compensativus
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
Pronunciation[edit]
- (Classical) IPA(key): /kom.pen.saːˈtiː.u̯us/, [kɔmpẽːs̠äːˈt̪iːu̯ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /kom.pen.saˈti.vus/, [kompensäˈt̪iːvus]
Adjective[edit]
compēnsātīvus (feminine compēnsātīva, neuter compēnsātīvum); first/second-declension adjective
Declension[edit]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | compēnsātīvus | compēnsātīva | compēnsātīvum | compēnsātīvī | compēnsātīvae | compēnsātīva | |
| Genitive | compēnsātīvī | compēnsātīvae | compēnsātīvī | compēnsātīvōrum | compēnsātīvārum | compēnsātīvōrum | |
| Dative | compēnsātīvō | compēnsātīvō | compēnsātīvīs | ||||
| Accusative | compēnsātīvum | compēnsātīvam | compēnsātīvum | compēnsātīvōs | compēnsātīvās | compēnsātīva | |
| Ablative | compēnsātīvō | compēnsātīvā | compēnsātīvō | compēnsātīvīs | |||
| Vocative | compēnsātīve | compēnsātīva | compēnsātīvum | compēnsātīvī | compēnsātīvae | compēnsātīva | |
References[edit]
- “compensativus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- compensativus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.