conquisiturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of conquīrō.
Participle
[edit]conquīsītūrus (feminine conquīsītūra, neuter conquīsītūrum); first/second-declension participle
- about to hunt, collect, investigate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | conquīsītūrus | conquīsītūra | conquīsītūrum | conquīsītūrī | conquīsītūrae | conquīsītūra | |
| genitive | conquīsītūrī | conquīsītūrae | conquīsītūrī | conquīsītūrōrum | conquīsītūrārum | conquīsītūrōrum | |
| dative | conquīsītūrō | conquīsītūrae | conquīsītūrō | conquīsītūrīs | |||
| accusative | conquīsītūrum | conquīsītūram | conquīsītūrum | conquīsītūrōs | conquīsītūrās | conquīsītūra | |
| ablative | conquīsītūrō | conquīsītūrā | conquīsītūrō | conquīsītūrīs | |||
| vocative | conquīsītūre | conquīsītūra | conquīsītūrum | conquīsītūrī | conquīsītūrae | conquīsītūra | |