consiturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of cōnserō.
Participle
[edit]cōnsitūrus (feminine cōnsitūra, neuter cōnsitūrum); first/second-declension participle
- about to plant
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | cōnsitūrus | cōnsitūra | cōnsitūrum | cōnsitūrī | cōnsitūrae | cōnsitūra | |
| genitive | cōnsitūrī | cōnsitūrae | cōnsitūrī | cōnsitūrōrum | cōnsitūrārum | cōnsitūrōrum | |
| dative | cōnsitūrō | cōnsitūrae | cōnsitūrō | cōnsitūrīs | |||
| accusative | cōnsitūrum | cōnsitūram | cōnsitūrum | cōnsitūrōs | cōnsitūrās | cōnsitūra | |
| ablative | cōnsitūrō | cōnsitūrā | cōnsitūrō | cōnsitūrīs | |||
| vocative | cōnsitūre | cōnsitūra | cōnsitūrum | cōnsitūrī | cōnsitūrae | cōnsitūra | |