continuaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of continuō.
Participle
[edit]continuātūrus (feminine continuātūra, neuter continuātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | continuātūrus | continuātūra | continuātūrum | continuātūrī | continuātūrae | continuātūra | |
| genitive | continuātūrī | continuātūrae | continuātūrī | continuātūrōrum | continuātūrārum | continuātūrōrum | |
| dative | continuātūrō | continuātūrae | continuātūrō | continuātūrīs | |||
| accusative | continuātūrum | continuātūram | continuātūrum | continuātūrōs | continuātūrās | continuātūra | |
| ablative | continuātūrō | continuātūrā | continuātūrō | continuātūrīs | |||
| vocative | continuātūre | continuātūra | continuātūrum | continuātūrī | continuātūrae | continuātūra | |