demandaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dēmandō.
Participle
[edit]dēmandātūrus (feminine dēmandātūra, neuter dēmandātūrum); first/second-declension participle
- about to entrust
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēmandātūrus | dēmandātūra | dēmandātūrum | dēmandātūrī | dēmandātūrae | dēmandātūra | |
| genitive | dēmandātūrī | dēmandātūrae | dēmandātūrī | dēmandātūrōrum | dēmandātūrārum | dēmandātūrōrum | |
| dative | dēmandātūrō | dēmandātūrae | dēmandātūrō | dēmandātūrīs | |||
| accusative | dēmandātūrum | dēmandātūram | dēmandātūrum | dēmandātūrōs | dēmandātūrās | dēmandātūra | |
| ablative | dēmandātūrō | dēmandātūrā | dēmandātūrō | dēmandātūrīs | |||
| vocative | dēmandātūre | dēmandātūra | dēmandātūrum | dēmandātūrī | dēmandātūrae | dēmandātūra | |