denominatus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Perfect passive participle of dēnōminō.

Participle[edit]

dēnōminātus m (feminine dēnōmināta, neuter dēnōminātum); first/second declension

  1. named, designated, nominated

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative dēnōminātus dēnōmināta dēnōminātum dēnōminātī dēnōminātae dēnōmināta
genitive dēnōminātī dēnōminātae dēnōminātī dēnōminātōrum dēnōminātārum dēnōminātōrum
dative dēnōminātō dēnōminātō dēnōminātīs
accusative dēnōminātum dēnōminātam dēnōminātum dēnōminātōs dēnōminātās dēnōmināta
ablative dēnōminātō dēnōminātā dēnōminātō dēnōminātīs
vocative dēnōmināte dēnōmināta dēnōminātum dēnōminātī dēnōminātae dēnōmināta