desiderativus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Adjective
[edit]dēsīderātīvus (feminine dēsīderātīva, neuter dēsīderātīvum); first/second-declension adjective
Declension
[edit]| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēsīderātīvus | dēsīderātīva | dēsīderātīvum | dēsīderātīvī | dēsīderātīvae | dēsīderātīva | |
| genitive | dēsīderātīvī | dēsīderātīvae | dēsīderātīvī | dēsīderātīvōrum | dēsīderātīvārum | dēsīderātīvōrum | |
| dative | dēsīderātīvō | dēsīderātīvae | dēsīderātīvō | dēsīderātīvīs | |||
| accusative | dēsīderātīvum | dēsīderātīvam | dēsīderātīvum | dēsīderātīvōs | dēsīderātīvās | dēsīderātīva | |
| ablative | dēsīderātīvō | dēsīderātīvā | dēsīderātīvō | dēsīderātīvīs | |||
| vocative | dēsīderātīve | dēsīderātīva | dēsīderātīvum | dēsīderātīvī | dēsīderātīvae | dēsīderātīva | |
Synonyms
[edit]Descendants
[edit]- → English: desiderative
- → German: desiderativ
References
[edit]- “desiderativus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- verba dēsīdĕrātīva verba in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette, page 505.