designatus

German

Etymology

From Latin designatus.

Adjective

designatus (not comparable)

1. designate

Further reading

• “designatus” in Duden online

---

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dēsignō.

Participle

dēsīgnātus (feminine dēsīgnāta, neuter dēsīgnātum); first/second-declension participle

1. marked, designated

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	dēsīgnātus	dēsīgnāta	dēsīgnātum		dēsīgnātī	dēsīgnātae	dēsīgnāta
Genitive	dēsīgnātī	dēsīgnātae	dēsīgnātī		dēsīgnātōrum	dēsīgnātārum	dēsīgnātōrum
Dative	dēsīgnātō		dēsīgnātō		dēsīgnātīs
Accusative	dēsīgnātum	dēsīgnātam	dēsīgnātum		dēsīgnātōs	dēsīgnātās	dēsīgnāta
Ablative	dēsīgnātō	dēsīgnātā	dēsīgnātō		dēsīgnātīs
Vocative	dēsīgnāte	dēsīgnāta	dēsīgnātum		dēsīgnātī	dēsīgnātae	dēsīgnāta

References

• “designatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers