desperatus

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /deːs.peːˈraː.tus/, [d̪eːs̠peːˈräːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /des.peˈra.tus/, [d̪espeˈräːt̪us]

Adjective

dēspērātus (feminine dēspērāta, neuter dēspērātum, comparative dēspērātior, superlative dēspērātissimus); first/second-declension adjective

1. desperate, hopeless
2. despairing
3. reckless

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	dēspērātus	dēspērāta	dēspērātum		dēspērātī	dēspērātae	dēspērāta
Genitive	dēspērātī	dēspērātae	dēspērātī		dēspērātōrum	dēspērātārum	dēspērātōrum
Dative	dēspērātō		dēspērātō		dēspērātīs
Accusative	dēspērātum	dēspērātam	dēspērātum		dēspērātōs	dēspērātās	dēspērāta
Ablative	dēspērātō	dēspērātā	dēspērātō		dēspērātīs
Vocative	dēspērāte	dēspērāta	dēspērātum		dēspērātī	dēspērātae	dēspērāta

Related terms

• dēspērō

Descendants

• English: desperate
• French: désespéré
• Italian: disperato
• Portuguese: desperado
• Spanish: desperado

References

• “desperatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “desperatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• desperatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• desperatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.