deversaturus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Future active participle of dēversor.

Participle[edit]

dēversātūrus m (feminine dēversātūra, neuter dēversātūrum); first/second declension

  1. about to lodge

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative dēversātūrus dēversātūra dēversātūrum dēversātūrī dēversātūrae dēversātūra
genitive dēversātūrī dēversātūrae dēversātūrī dēversātūrōrum dēversātūrārum dēversātūrōrum
dative dēversātūrō dēversātūrō dēversātūrīs
accusative dēversātūrum dēversātūram dēversātūrum dēversātūrōs dēversātūrās dēversātūra
ablative dēversātūrō dēversātūrā dēversātūrō dēversātūrīs
vocative dēversātūre dēversātūra dēversātūrum dēversātūrī dēversātūrae dēversātūra