dilibutus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dilibuō.
Participle
[edit]dīlibūtus (feminine dīlibūta, neuter dīlibūtum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dīlibūtus | dīlibūta | dīlibūtum | dīlibūtī | dīlibūtae | dīlibūta | |
| Genitive | dīlibūtī | dīlibūtae | dīlibūtī | dīlibūtōrum | dīlibūtārum | dīlibūtōrum | |
| Dative | dīlibūtō | dīlibūtō | dīlibūtīs | ||||
| Accusative | dīlibūtum | dīlibūtam | dīlibūtum | dīlibūtōs | dīlibūtās | dīlibūta | |
| Ablative | dīlibūtō | dīlibūtā | dīlibūtō | dīlibūtīs | |||
| Vocative | dīlibūte | dīlibūta | dīlibūtum | dīlibūtī | dīlibūtae | dīlibūta | |