dissupaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of dissupō.
Participle
[edit]dissupātūrus (feminine dissupātūra, neuter dissupātūrum); first/second-declension participle
- Alternative form of dissipāturus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dissupātūrus | dissupātūra | dissupātūrum | dissupātūrī | dissupātūrae | dissupātūra | |
| genitive | dissupātūrī | dissupātūrae | dissupātūrī | dissupātūrōrum | dissupātūrārum | dissupātūrōrum | |
| dative | dissupātūrō | dissupātūrae | dissupātūrō | dissupātūrīs | |||
| accusative | dissupātūrum | dissupātūram | dissupātūrum | dissupātūrōs | dissupātūrās | dissupātūra | |
| ablative | dissupātūrō | dissupātūrā | dissupātūrō | dissupātūrīs | |||
| vocative | dissupātūre | dissupātūra | dissupātūrum | dissupātūrī | dissupātūrae | dissupātūra | |