electricus

Latin

Etymology

From ēlectrum (“amber”) +‎ -icus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /eːˈlek.tri.kus/, [eːˈɫ̪ɛkt̪rɪkʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /eˈlek.tri.kus/, [eˈlɛkt̪rikus]

Adjective

ēlectricus (feminine ēlectrica, neuter ēlectricum); first/second-declension adjective

1. (New Latin) electric

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	ēlectricus	ēlectrica	ēlectricum		ēlectricī	ēlectricae	ēlectrica
genitive	ēlectricī	ēlectricae	ēlectricī		ēlectricōrum	ēlectricārum	ēlectricōrum
dative	ēlectricō	ēlectricae	ēlectricō		ēlectricīs
accusative	ēlectricum	ēlectricam	ēlectricum		ēlectricōs	ēlectricās	ēlectrica
ablative	ēlectricō	ēlectricā	ēlectricō		ēlectricīs
vocative	ēlectrice	ēlectrica	ēlectricum		ēlectricī	ēlectricae	ēlectrica

Derived terms

• ēlectricitās (New Latin)