emigraturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of ēmigrō
Participle
[edit]ēmigrātūrus (feminine ēmigrātūra, neuter ēmigrātūrum); first/second-declension participle
- about to emigrate
Declension
[edit]singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | ēmigrātūrus | ēmigrātūra | ēmigrātūrum | ēmigrātūrī | ēmigrātūrae | ēmigrātūra | |
genitive | ēmigrātūrī | ēmigrātūrae | ēmigrātūrī | ēmigrātūrōrum | ēmigrātūrārum | ēmigrātūrōrum | |
dative | ēmigrātūrō | ēmigrātūrae | ēmigrātūrō | ēmigrātūrīs | |||
accusative | ēmigrātūrum | ēmigrātūram | ēmigrātūrum | ēmigrātūrōs | ēmigrātūrās | ēmigrātūra | |
ablative | ēmigrātūrō | ēmigrātūrā | ēmigrātūrō | ēmigrātūrīs | |||
vocative | ēmigrātūre | ēmigrātūra | ēmigrātūrum | ēmigrātūrī | ēmigrātūrae | ēmigrātūra |