examinaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of exāminō.
Participle
[edit]exāminātūrus (feminine exāminātūra, neuter exāminātūrum); first/second-declension participle
- about to examine
Declension
[edit]| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | exāminātūrus | exāminātūra | exāminātūrum | exāminātūrī | exāminātūrae | exāminātūra | |
| genitive | exāminātūrī | exāminātūrae | exāminātūrī | exāminātūrōrum | exāminātūrārum | exāminātūrōrum | |
| dative | exāminātūrō | exāminātūrae | exāminātūrō | exāminātūrīs | |||
| accusative | exāminātūrum | exāminātūram | exāminātūrum | exāminātūrōs | exāminātūrās | exāminātūra | |
| ablative | exāminātūrō | exāminātūrā | exāminātūrō | exāminātūrīs | |||
| vocative | exāminātūre | exāminātūra | exāminātūrum | exāminātūrī | exāminātūrae | exāminātūra | |