excavaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of excavō.
Participle
[edit]excavātūrus (feminine excavātūra, neuter excavātūrum); first/second-declension participle
- about to excavate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | excavātūrus | excavātūra | excavātūrum | excavātūrī | excavātūrae | excavātūra | |
| genitive | excavātūrī | excavātūrae | excavātūrī | excavātūrōrum | excavātūrārum | excavātūrōrum | |
| dative | excavātūrō | excavātūrae | excavātūrō | excavātūrīs | |||
| accusative | excavātūrum | excavātūram | excavātūrum | excavātūrōs | excavātūrās | excavātūra | |
| ablative | excavātūrō | excavātūrā | excavātūrō | excavātūrīs | |||
| vocative | excavātūre | excavātūra | excavātūrum | excavātūrī | excavātūrae | excavātūra | |