exsecuturus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Future active participle of exsequor.

Participle[edit]

exsecūtūrus m ‎(feminine exsecūtūra, neuter exsecūtūrum); first/second declension

  1. about to pursue

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative exsecūtūrus exsecūtūra exsecūtūrum exsecūtūrī exsecūtūrae exsecūtūra
genitive exsecūtūrī exsecūtūrae exsecūtūrī exsecūtūrōrum exsecūtūrārum exsecūtūrōrum
dative exsecūtūrō exsecūtūrō exsecūtūrīs
accusative exsecūtūrum exsecūtūram exsecūtūrum exsecūtūrōs exsecūtūrās exsecūtūra
ablative exsecūtūrō exsecūtūrā exsecūtūrō exsecūtūrīs
vocative exsecūtūre exsecūtūra exsecūtūrum exsecūtūrī exsecūtūrae exsecūtūra