februo

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈfe.bru.oː/, [ˈfɛbruoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈfe.bru.o/, [ˈfɛːbruo]

Etymology 1

From februum +‎ -ō.

Verb

februō (present infinitive februāre, perfect active februāvī, supine februātum); first conjugation

1. (pre-Classical) to purify, expiate

   Synonym: lūstrō

Conjugation

Conjugation of februō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	februō	februās	februat	februāmus	februātis	februant
	imperfect	februābam	februābās	februābat	februābāmus	februābātis	februābant
	future	februābō	februābis	februābit	februābimus	februābitis	februābunt
	perfect	februāvī	februāvistī	februāvit	februāvimus	februāvistis	februāvērunt, februāvēre
	pluperfect	februāveram	februāverās	februāverat	februāverāmus	februāverātis	februāverant
	future perfect	februāverō	februāveris	februāverit	februāverimus	februāveritis	februāverint
passive	present	februor	februāris, februāre	februātur	februāmur	februāminī	februantur
	imperfect	februābar	februābāris, februābāre	februābātur	februābāmur	februābāminī	februābantur
	future	februābor	februāberis, februābere	februābitur	februābimur	februābiminī	februābuntur
	perfect	februātus + present active indicative of sum
	pluperfect	februātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	februātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	februem	februēs	februet	februēmus	februētis	februent
	imperfect	februārem	februārēs	februāret	februārēmus	februārētis	februārent
	perfect	februāverim	februāverīs	februāverit	februāverīmus	februāverītis	februāverint
	pluperfect	februāvissem	februāvissēs	februāvisset	februāvissēmus	februāvissētis	februāvissent
passive	present	februer	februēris, februēre	februētur	februēmur	februēminī	februentur
	imperfect	februārer	februārēris, februārēre	februārētur	februārēmur	februārēminī	februārentur
	perfect	februātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	februātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	februā	—	—	februāte	—
	future	—	februātō	februātō	—	februātōte	februantō
passive	present	—	februāre	—	—	februāminī	—
	future	—	februātor	februātor	—	—	februantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		februāre	februāvisse	februātūrum esse	februārī	februātum esse	februātum īrī
participles		februāns	—	februātūrus	—	februātus	februandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		februandī	februandō	februandum	februandō	februātum	februātū

Etymology 2

februō

1. dative/ablative singular of februum

References

• “februo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• februo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.