illustratus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of illūstrō (“illuminate”).
Participle
[edit]illūstrātus (feminine illūstrāta, neuter illūstrātum); first/second-declension participle
- illuminated, lit up, having been illuminated.
- elucidated, clarified, having been elucidated.
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | illūstrātus | illūstrāta | illūstrātum | illūstrātī | illūstrātae | illūstrāta | |
Genitive | illūstrātī | illūstrātae | illūstrātī | illūstrātōrum | illūstrātārum | illūstrātōrum | |
Dative | illūstrātō | illūstrātō | illūstrātīs | ||||
Accusative | illūstrātum | illūstrātam | illūstrātum | illūstrātōs | illūstrātās | illūstrāta | |
Ablative | illūstrātō | illūstrātā | illūstrātō | illūstrātīs | |||
Vocative | illūstrāte | illūstrāta | illūstrātum | illūstrātī | illūstrātae | illūstrāta |
References
[edit]- “illustratus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- illustratus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.