illustratus
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
Perfect passive participle of illūstrō (“illuminate”).
Participle[edit]
illūstrātus (feminine illūstrāta, neuter illūstrātum); first/second-declension participle
- illuminated, lit up, having been illuminated.
- elucidated, clarified, having been elucidated.
Declension[edit]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | illūstrātus | illūstrāta | illūstrātum | illūstrātī | illūstrātae | illūstrāta | |
| Genitive | illūstrātī | illūstrātae | illūstrātī | illūstrātōrum | illūstrātārum | illūstrātōrum | |
| Dative | illūstrātō | illūstrātō | illūstrātīs | ||||
| Accusative | illūstrātum | illūstrātam | illūstrātum | illūstrātōs | illūstrātās | illūstrāta | |
| Ablative | illūstrātō | illūstrātā | illūstrātō | illūstrātīs | |||
| Vocative | illūstrāte | illūstrāta | illūstrātum | illūstrātī | illūstrātae | illūstrāta | |
References[edit]
- “illustratus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- illustratus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.