imitativus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin[edit]

Etymology[edit]

From imitō (to imitate, copy) +‎ -īvus.

Pronunciation[edit]

Adjective[edit]

imitātīvus (feminine imitātīva, neuter imitātīvum); first/second-declension adjective

  1. imitative

Declension[edit]

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative imitātīvus imitātīva imitātīvum imitātīvī imitātīvae imitātīva
Genitive imitātīvī imitātīvae imitātīvī imitātīvōrum imitātīvārum imitātīvōrum
Dative imitātīvō imitātīvō imitātīvīs
Accusative imitātīvum imitātīvam imitātīvum imitātīvōs imitātīvās imitātīva
Ablative imitātīvō imitātīvā imitātīvō imitātīvīs
Vocative imitātīve imitātīva imitātīvum imitātīvī imitātīvae imitātīva

Descendants[edit]

References[edit]