immensuratus

Latin

Alternative forms

• inmēnsūrātus

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /im.men.suːˈraː.tus/, [ɪmːẽːs̠uːˈräːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /im.men.suˈra.tus/, [imːensuˈräːt̪us]

Adjective

immēnsūrātus (feminine immēnsūrāta, neuter immēnsūrātum); first/second-declension adjective

1. unmeasured

Declension

First/second-declension adjective

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	immēnsūrātus	immēnsūrāta	immēnsūrātum		immēnsūrātī	immēnsūrātae	immēnsūrāta
genitive	immēnsūrātī	immēnsūrātae	immēnsūrātī		immēnsūrātōrum	immēnsūrātārum	immēnsūrātōrum
dative	immēnsūrātō	immēnsūrātae	immēnsūrātō		immēnsūrātīs
accusative	immēnsūrātum	immēnsūrātam	immēnsūrātum		immēnsūrātōs	immēnsūrātās	immēnsūrāta
ablative	immēnsūrātō	immēnsūrātā	immēnsūrātō		immēnsūrātīs
vocative	immēnsūrāte	immēnsūrāta	immēnsūrātum		immēnsūrātī	immēnsūrātae	immēnsūrāta

References

• “immensuratus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• immensuratus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.