impugnaturus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Future active participle of impugnō.

Participle[edit]

impugnātūrus m ‎(feminine impugnātūra, neuter impugnātūrum); first/second declension

  1. about to attack

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative impugnātūrus impugnātūra impugnātūrum impugnātūrī impugnātūrae impugnātūra
genitive impugnātūrī impugnātūrae impugnātūrī impugnātūrōrum impugnātūrārum impugnātūrōrum
dative impugnātūrō impugnātūrō impugnātūrīs
accusative impugnātūrum impugnātūram impugnātūrum impugnātūrōs impugnātūrās impugnātūra
ablative impugnātūrō impugnātūrā impugnātūrō impugnātūrīs
vocative impugnātūre impugnātūra impugnātūrum impugnātūrī impugnātūrae impugnātūra