indeclinabilis
Latin
Etymology
From in- + dēclīnābilis.
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): /in.deː.kliːˈnaː.bi.lis/, [ɪn̪d̪eːklʲiːˈnäːbɪlʲɪs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /in.de.kliˈna.bi.lis/, [in̪d̪ekliˈnäːbilis]
Adjective
indēclīnābilis (neuter indēclīnābile); third-declension two-termination adjective
Declension
Third-declension two-termination adjective.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | indēclīnābilis | indēclīnābile | indēclīnābilēs | indēclīnābilia | |
| Genitive | indēclīnābilis | indēclīnābilium | |||
| Dative | indēclīnābilī | indēclīnābilibus | |||
| Accusative | indēclīnābilem | indēclīnābile | indēclīnābilēs indēclīnābilīs |
indēclīnābilia | |
| Ablative | indēclīnābilī | indēclīnābilibus | |||
| Vocative | indēclīnābilis | indēclīnābile | indēclīnābilēs | indēclīnābilia | |
References
- “indeclinabilis”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- indeclinabilis in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.